iekraušana

Par šovu

Krīta periods

144 LĪDZ 65 MILJONUS GADU SENĀK

Krīta periodā Pangaejas superkontinents jau bija pilnībā sadalījies mūsdienu kontinentos, kaut arī to atrašanās vietas bija atšķirīgas. Gondvāna vēl bija neskarta Krīta perioda sākumā, un tā sadalījās, kad Dienvidāfrika, Antarktīda un Austrālija attālinājās no Āfrikas. Indijas okeāns bija tikko izveidojies. Šāda aktīva pārvietošanās pacēla lielas zemūdens kalnu ķēdes visā pasaulē, paceļot arī ūdens līmeni. Laurāzija sāka griezties pulksteņrādītāja virzienā, un pavirzījās uz ziemeļiem kopā ar Dienvidameriku, bet Eirāzija pavirzījās uz dienvidiem.

Klimats bija silts un subtropu, un polos nebija ledus. Jūras līmeņi bija augsti. Skuju kokus nomainīja lapu koki, un pirmo reizi parādījās ziedoši augi, kas pēc tam kļuva par dominējošo floru. Daba izskatījās ļoti līdzīga mūsdienu dabai, bet vēl joprojām nebija zāles. Uz zemes zīdītāji bija faunas mazākuma pārstāvji. Debesīs Pterozauri bija bieži sastopami Krīta laikmeta sākumā un vidū, bet laikmeta gaitā pieauga adaptēto putnu sugu skaits. Dinozauri turpināja valdīt un dominēt uz zemes. Parādījās zālēdāji Hadrozauri, Ankilozauri un Keratosiāni. Attīstījās jaunas plēsoņu grupas, ieskaitot Tiranozaurus, Spinozaurus un Dromaezaurus. Visplašāk pieņemtais skaidrojums par masveida sauszemes un jūras dzīvnieku izzušanu Krīta laikmeta beigās ir meteora ietriekšanās zemē. Daudzi mainīgie vides elementi veicināja dinozauru izmiršanu, tomēr, izskatās, ka ārpuszemes ķermeņa ietekme bija noteicošais faktors.

Juras periods

208 līdz 144 miljoniem gadu

Juras perioda sākumā Zemes kontinenti vēl nebija atdalījušies, iekšzemes zonas bija sausas, līdzīgas tuksnešiem, taču zemes gabali pamazām sadalījās, kā arī nebija polārā ledus. Triasa perioda beigās izzuda neliela daļa dzīvo organismu, kā rezultātā parādījās daudz dažādu dinozauru veidu Juras periodā.

Juras perioda vidus posmā Pangaejas superkontinents sāka sadalīties, izveidojās plaisa tā ziemeļu-dienvidu daļā, un jau perioda beigu posmā gandrīz pilnā apmērā atdalījās Laurāzijas un Gondvānas kontinents. Jūras līmenis pacēlās, kuru, iespējams, izraisīja jūras gultnes platības palielināšanās, appludinot lielas kontinentu platības. Samazinājās tuksnešainie apgabali, kā arī stabilizējās kontinentālā temperatūra. Pangaeja turpināja sadalīties, kā rezultātā arvien lielākai zemes platībai bija piekļuve okeānam. Pateicoties okeāna tuvumam, palielinājās gaisa mitruma līmenis, tādējādi klimats kļuva mitrāks un siltāks, radot siltu un tropisku vidi. Tuksnešus nomainīja biezi skujkoku meži un plašas paparžu prērijas.

Zālēdājs zauropods bija kļuvis par lielāko dzīvo radību, kas pastāvējusi uz Zemes. Parādījās allozaurs, kā arī superplēsoņas. Dažām mazo gaļēdāju dzīvnieku sugām parādījās spalvas, kas deva tām iespēju lidot, viens no tādiem bija Arheopterikss (senais spārns). Arī šī perioda beigās daļa dzīvo organismu izmira, tostarp lielākā daļa stegozauru un milzīgo zauropodu. To izmiršanas cēlonis nav zināms.

Triasa periods

Pirms 245 līdz 208 miljoniem gadu

Aptuveni pirms 248 miljoniem gadu sākās perma-triasa izmiršanas periods – viena no lielākajām dzīvo organismu masveida izmiršanām, kuras laikā gāja bojā apmēram 95 % sugu un teju 60 % ģinšu, tostarp jūras dzīvnieki, kā, piemēram, trilobīts. Iespējams, to izraisīja globālā atdzišana, vulkānu izvirdumi vai arī kontinentālā šelfa zonas samazināšanās milzīgā kontinenta Pangaejas veidošanās laikā. Šī katastrofālā dzīvo organismu izmiršana un kontinentālā pārveidošanās pavēra durvis dinozauru un zīdītāju laikmetam.

Sākotnēji Triasa periodā dinozauru vēl nebija, taču uz zemes pastāvēja amfībijas un dažas rāpuļu sugas un dicinodonti, piemēram, Listrozaurs. Agrīnajā Triasa periodā parādījās koraļļi un no jauna parādījās amonīti. Pļavas un prērijas klāja papardes, zemās cikadejas, staipekņi un kosas, Ziemeļu puslodē auga skuju koki. Nebija ne ziedu, ne zāles.

Triasa perioda pirmajā pusē klimats bija ļoti sauss, kā arī ļoti mainīgs, ar īpaši krasām gada temperatūras svārstībām Pangaejas kontinentā, ko, ļoti iespējams, ietekmēja zemais jūras līmenis. Vide bija skarba ar tuksnešiem un sausiem apgabaliem. Pirms 230 miljoniem gadu parādījās unikāla rāpuļu suga – dinozaurs. Triasa perioda dinozauri bija lielākoties maza auguma divkājainie dinozauri, taču jau perioda beigās parādījās pirmie lielie zauropodi.